Latvijā online kazino apgrozījums aug

Nozares izaugsme skaitļos

Lai gan Latvijas sabiedrībā bieži vien azartspēles tiek uztvertas ar skepsi vai pat kritiku, to ekonomiskie rādītāji liecina par stabilu un pat augošu industrijas ietekmi. Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas 2024. gada datiem, kopējais azartspēļu nozares apgrozījums sasniedza 299,4 miljonus eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šis pieaugums ir nozīmīgs arī kontekstā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un nemainīgi augsto inflāciju. Tas liek domāt, ka azartspēļu nozare Latvijā kļūst intensīvāka – t.i., spēlētāju skaits var būt samazinājies, taču katrs no tiem spēlē biežāk vai arī uz augstākām summām.

Galvenie ienākumu avoti:

• Interaktīvās azartspēles (tiešsaistē):
  Apgrozījums 2024. gadā sasniedza 153,9 miljonus eiro, kas ir par 12,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šis segments pirmo reizi pārsniedzis pusi no kopējā azartspēļu tirgus apjoma.
  
• Spēļu automāti:
  Joprojām būtisks ieņēmumu avots, taču ar lejupejošu tendenci – apgrozījums samazinājās no 138,9 milj. € līdz 130,9 milj. € (-5,8%).
  
• Galda spēles (rulete, kārtis):
  Pieaugums no 11,1 līdz 12,2 miljoniem eiro (+10,5%), lai gan tas joprojām veido nelielu daļu no kopējā tirgus.
  
• Bingo zāles:
  Nenozīmīgs, bet uzskatāms par simbolisku segmentu – ieņēmumi samazinājušies par 4,2%, sasniedzot tikai 98 tūkstošus eiro.
  

Kas slēpjas aiz skaitļiem?

Lai arī būtu vilinoši uzskatīt, ka nozares ieņēmumu pieaugums balstās uz ārvalstu tūristu aktivitāti, dati liecina par pretējo – pieaug galvenokārt vietējo spēlētāju iesaiste. Tas var norādīt arī uz pieaugošiem azartspēļu riskiem un potenciāli augstāku atkarības izplatību, it īpaši starp jauniešiem un cilvēkiem darbspējas vecumā.

Digitālo spēļu uzplaukums

Pēdējo gadu laikā azartspēļu industrijā ir notikusi būtiska pārvirzīšanās no klātienes formātiem uz digitālajām platformām. Šī pāreja nav tikai tehnoloģiska — tā atspoguļo dziļākas sabiedrības pārmaiņas, kur arvien vairāk cilvēku izvēlas ērtību, anonimitāti un pieejamību, ko sniedz online vide. Latvijā šī tendence kļūst īpaši izteikta.

Interaktīvās azartspēles: No nišas uz dominanci

2024. gadā interaktīvo azartspēļu apgrozījums sasniedza 153,9 miljonus eiro, kas veido 51,4% no kopējā azartspēļu tirgus. Tas ir vēsturisks pavērsiens, jo pirmo reizi digitālais segments ir pārspējis tradicionālās formas — ne tikai krīzes laikā, kā tas bija Covid-19 pandēmijas pīķī, bet arī normālos tirgus apstākļos.

Līdz 2020. gadam tiešsaistes azartspēles Latvijā veidoja aptuveni 20–25% no tirgus. Pēc pandēmijas laika īslaicīgā uzplaukuma fiziskajās spēlēs, digitālais segments ir ieņēmis stabilas un pieaugošas pozīcijas.

Kas padara tiešsaistes spēles tik pievilcīgas?

• Pieejamība 24/7 – spēlēt var jebkurā diennakts laikā un no jebkuras vietas.
  
• Privātums – nav jāapmeklē fiziskas vietas, nav sociālās stigmas.
  
• Plašāks piedāvājums – kazino, sporta likmes, virtuālie sporti, live kazino, un pat e-sports.
  
• Uzlabota lietotāja pieredze – animācijas, bonusi, lojalitātes programmas un gamifikācija padara spēli aizraujošāku.
  

Klasiskās zāles zaudē savu spēku

Pretstatā digitālajam uzplaukumam, fizisko spēļu automātu ieņēmumi turpina samazināties. 2024. gadā tie kritās par gandrīz 6%, un šī lejupslīde, visticamāk, turpināsies. Šo procesu pastiprina arī pašvaldību politiskie lēmumi, kas vērsti uz spēļu zāļu slēgšanu, kā arī sabiedrības attieksmes maiņa — īpaši jauniešu vidū.

Lai gan vēl joprojām pastāv interaktīvo un klātienes spēļu līdzāspastāvēšana, ir skaidrs, ka digitālā vide kļūst par azartspēļu nozares jauno standartu. Tā uzrunā spēlētāju paaudzi, kuras dzīves ritms un ieradumi ir pilnībā iesakņojušies interneta un mobilo ierīču vidē.

Rīgas domes ierobežojumi: Cīņa ar azartspēļu klātbūtni pilsētā

Lai gan azartspēļu nozare Latvijā kopumā piedzīvo izaugsmi, Rīgas pašvaldība pēdējos gados ir izvērsusi mērķtiecīgu politiku, lai samazinātu fizisko spēļu zāļu skaitu galvaspilsētas teritorijā. Pašvaldība uzskata, ka šāda pieeja var mazināt sociālos riskus, kas saistīti ar pārmērīgu azartspēļu pieejamību, īpaši sociāli neaizsargātās sabiedrības grupās.

Piecu gadu plāns: Azartspēlēm – nē!

2024. gada 1. aprīlī stājās spēkā jaunākais Rīgas domes lēmums, kas paredz pakāpenisku visu spēļu zāļu slēgšanu nākamo piecu gadu laikā. Šis process balstās uz iepriekš izsniegto atļauju termiņu izbeigšanos, un jaunu atļauju izsniegšana faktiski kļūst neiespējama — pateicoties stingriem noteikumiem, kas izslēdz gandrīz jebkādu jaunu spēļu zāļu atrašanās vietu Rīgā.

Kur nedrīkst atrasties spēļu zāles?

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, azartspēļu zāles būs aizliegtas:

• 300 m rādiusā no izglītības iestādēm, sabiedriskā transporta pieturām un dzīvojamām ēkām
  
• 500 m rādiusā no autoostām, dzelzceļa stacijām, ostām un lidostām
  
• Kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu tuvumā
  
• Teritorijās, kas iekļautas apbūves aizsardzības zonās
  
• Un visbeidzot – pašvaldības īpašumos, apkaimju centros un gandrīz visur, kur uzturas iedzīvotāji
  

Faktiski šis regulējums neļauj izveidot nevienu jaunu spēļu zāli Rīgas robežās, izņemot varbūt kādu vientuļu industriālo zonu vai Getliņu poligona tuvumu.

Satversmes tiesas pretenzijas

Rīgas domes pieeja nav palikusi bez pretestības. 2023. gada martā Satversmes tiesa atzina iepriekšējo lēmumu par vispārēju azartspēļu aizliegumu Rīgā par neatbilstošu Satversmes 1. un citiem pantiem. Tiesa norādīja, ka azartspēļu rīkošana ir likumīga komercdarbība un to spēlēšana — pilngadīgas personas izvēles brīvība. Tajā pašā laikā pašvaldībām ir tiesības noteikt konkrētas teritorijas, kur šī darbība nav atļauta.

Rīgas dome, apzinoties šos juridiskos ierobežojumus, savu lēmumu ir pārformulējusi jau trešo reizi, pielāgojot to tiesas kritikai. Tomēr arī šī versija, visticamāk, tiks pārsūdzēta, jo Latvijas Licencēto azartspēļu biedrība jau paziņojusi par savu gatavību vērsties tiesā.

Politiskās spēles vai sabiedrības aizsardzība?

No vienas puses, domes lēmums tiek pasniegts kā rūpes par iedzīvotāju labklājību. No otras – tas notiek pirms pašvaldību vēlēšanām, radot aizdomas, ka lēmuma mērķis ir arī gūt politisku labumu. Neatkarīgi no iemesliem, Rīga ir izvēlējusies kursu uz “redzamās” azartspēļu industrijas izslēgšanu, atstājot tirgus attīstību digitālajai videi.

Latvijas azartspēļu vide

Latvijas azartspēļu industrija ir ne tikai augoša un dinamiska, bet arī stingri regulēta. Nozares darbību nosaka Azartspēļu un izložu likums, kura mērķis ir nodrošināt gan sabiedrības interešu aizsardzību, gan spēļu caurspīdīgumu un godīgumu. Šī likuma izpildi uzrauga Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) – iestāde, kas kontrolē gan klātienes, gan interaktīvās azartspēles, nodrošinot licences piešķiršanu, pārbaudes, kā arī spēlētāju aizsardzības pasākumu ievērošanu.

Licencētie operatori: Uzticamības zīme

Lai piedāvātu azartspēles Latvijā, uzņēmumam jāsaņem IAUI izsniegta licence. Šobrīd valstī darbojas vairāki licencēti operatori, tostarp:

• “Optibet“
  
• “11.lv“
  
• “FenikssCasino“
  
• “TonyBet“ u.c.
  

Šie uzņēmumi nodrošina dažāda veida izklaidi – no klasiskajiem kazino spēļu automātiem līdz sporta likmēm, live kazino un virtuālajām spēlēm. Licencētie operatori ir pakļauti regulārai kontrolei, nodrošinot godīgu spēli un finanšu caurspīdīgumu.

Klientu aizsardzība – prioritāte

Viens no Latvijas azartspēļu uzraudzības vides stūrakmeņiem ir spēlētāju aizsardzība:

• Identitātes pārbaude: Lai piedalītos legālās interaktīvās azartspēlēs, spēlētājam ir jāautentificējas ar personas identitātes dokumentiem vai eParakstu, nodrošinot, ka pie spēlēm netiek nepilngadīgie vai aizliegtas personas.
  
• Atbildīgas spēles mehānismi: Operatoriem ir pienākums piedāvāt zaudējumu limitus, iespēju pārtraukt spēli uz noteiktu laiku, kā arī informēt par atkarības riskiem.
  
• Pašatteikšanās reģistrs: Kopš 2020. gada Latvijā darbojas oficiāls reģistrs, kurā personas var brīvprātīgi atteikties no azartspēļu dalības. Līdz 2023. gada beigām šajā sarakstā bija iekļauti vairāk nekā 76 tūkstoši cilvēku, no kuriem gandrīz 36 tūkstošiem spēlēšana bija aizliegta brīdī, kad dati tika apkopoti.
  

Sadarbība starptautiskā mērogā

Latvija ir daļa no Eiropas Azartspēļu uzraudzības iestāžu sadarbības tīkla, kur dalās ar informāciju un risinājumiem azartspēļu uzraudzībā, jo īpaši cīņā pret nelicencētajiem operatoriem. Šī sadarbība ir īpaši svarīga digitālajā laikmetā, kur tiešsaistes operatori darbojas pāri valstu robežām.

Pašatteikšanās un spēlētāju aizsardzība

Līdz ar azartspēļu digitalizāciju un to pieejamības pieaugumu, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par spēlētāju drošību un sociālo atbildību. Lai gan azartspēles lielākajai daļai cilvēku ir izklaides forma, daļai sabiedrības tās var kļūt par nopietnu problēmu. Latvija ir izstrādājusi vairākus mehānismus, lai mazinātu šos riskus un palīdzētu tiem, kas nonākuši atkarībā vai izjūt apdraudējumu.

Pašatteikšanās reģistrs – soli priekšā atkarībai

Kopš 2020. gada Latvijā darbojas pašatteikšanās reģistrs, kurā jebkura persona var brīvprātīgi reģistrēties, lai liegtu sev piekļuvi azartspēlēm – gan fiziskajās spēļu zālēs, gan online. Šis mehānisms dod iespēju ikvienam laikus atzīt iespējamo risku un veikt preventīvu soli pret spēļu atkarības attīstību.

• Līdz 2023. gada 31. decembrim pašatteikšanās reģistrā bija iekļauti 76 203 cilvēki.
  
• No tiem, aktīvs aizliegums spēlēt bija spēkā 35 799 personām.
  
• Reģistrācija ir bezmaksas, un tai nav nepieciešams medicīnisks apstiprinājums – pietiek ar personas vēlmi.
  

Atbildīgas spēles rīki licencētajās vietnēs

Latvijā licencētie online kazino piedāvā vairākus rīkus, kas palīdz kontrolēt spēles paradumus:

• Spēlēšanas ierobežojumi – spēlētāji var uzstādīt dienas, nedēļas vai mēneša limitus gan iemaksām, gan zaudējumiem.
  
• Brīdinājumi par spēles ilgumu – pēc noteikta laika sistēma paziņo, cik ilgi spēlētājs ir bijis aktīvs.
  
• Pauzes iespēja – spēlētājs var uzlikt sev īslaicīgu pauzi uz dienu, nedēļu vai ilgāku laiku.
  
• Pilnīga piekļuves bloķēšana – pastāv iespēja pilnībā slēgt pieeju visam spēļu kontam uz nenoteiktu laiku.
  

Šie rīki ne tikai nodrošina drošību, bet arī veicina paškontroli, kas ir viens no galvenajiem faktoriem atbildīgā spēlē.

Informētība un izglītošana

Valsts un nevalstiskās organizācijas Latvijā aktīvi strādā pie sabiedrības izglītošanas par azartspēļu atkarību un atbildīgu spēli. Notiek informatīvās kampaņas, lekcijas skolās, un pieejama psiholoģiskā palīdzība tiem, kas saskaras ar problēmspēlēšanu.

Tāpat tiek attīstītas arī digitālās palīdzības platformas, kur cilvēki var saņemt anonīmu atbalstu, veikt pašnovērtējuma testus vai atrast ceļu pie speciālistiem.