Latvijā turpina slēgt spēļu zāles

Paralēli automātu skaita kritumam turpina sarukt arī azartspēļu zāļu skaits. Kopš 2024. gada sākuma, kad azartspēļu nodoklis tika paaugstināts par 20%, līdz 2025. gada beigām Latvijā slēgtas jau 24 azartspēļu zāles. Ilgtermiņa griezumā aina ir vēl dramatiskāka – pēdējo 20 gadu laikā azartspēļu zāļu skaits valstī ir samazinājies par vairāk nekā 70%, no 327 zālēm 2005. gadā līdz 162 zālēm 2026. gada janvārī.

Šie rādītāji skaidri iezīmē strukturālas pārmaiņas nozarē, kuras lielā mērā saistītas ar nodokļu politikas izmaiņām, pieaugošām izmaksām un klātienes azartspēļu segmenta sarūkošo pieprasījumu.

Reģionālās izmaiņas: lielākais kritums Rīgā un citās pilsētās

Azartspēļu automātu skaita samazinājums 2026. gada janvārī nav koncentrēts tikai vienā reģionā, bet skar lielāko daļu Latvijas teritorijas. Tomēr visizteiktākais kritums vērojams galvaspilsētā. Rīgā viena mēneša laikā noņemtas 33 azartspēļu iekārtas, kas veido gandrīz pusi no kopējā samazinājuma valstī. Tas apliecina, ka arī lielākajos tirgos ar augstāku klientu plūsmu klātienes azartspēļu bizness kļūst arvien mazāk dzīvotspējīgs.

Mazāks, bet joprojām nozīmīgs automātu skaita kritums fiksēts arī citās pilsētās. Daugavpilī noņemtas piecas iekārtas, savukārt Jūrmalā un Valmierā – pa četrām. Jelgavā, Liepājā un Talsos samazinājums sasniedzis trīs automātus katrā pilsētā. Vairākos reģionālajos centros – Balvos, Cēsīs, Dobelē, Limbažos, Tukumā un Rēzeknē – noņemtas pa divām iekārtām, bet Saldū, Olainē un Gulbenē fiksēts viena automāta samazinājums.

Šāda ģeogrāfiski plaša lejupslīde norāda, ka azartspēļu automātu skaita kritumu nevar skaidrot ar lokāliem apstākļiem vai pašvaldību lēmumiem vien. Tā drīzāk atspoguļo kopējas tirgus tendences un pieaugošo finansiālo slogu nozarē, kas vienādi ietekmē gan lielpilsētas, gan reģionus.

Nodokļu politikas ietekme uz nozari un budžeta ieņēmumiem

Azartspēļu nozares pārstāvji kā galveno klātienes segmenta sarukuma iemeslu min nodokļu politikas izmaiņas, kas īstenotas strauji un bez pietiekamām konsultācijām ar uzņēmējiem. 2024. gada sākumā azartspēļu nodoklis zālēm un automātiem tika paaugstināts par 20%, balstoties prognozēs par budžeta ieņēmumu pieaugumu. Tomēr faktiskie dati liecina par pretēju efektu – nodokļu sloga pieaugums ir paātrinājis spēļu zāļu slēgšanu un automātu skaita samazinājumu.

Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB) jau iepriekš brīdināja, ka ieņēmumu prognozes ir balstītas kļūdainos pieņēmumos un neņem vērā tirgus realitāti – klātienes azartspēļu apgrozījuma samazināšanos un mainīgos patērētāju paradumus. Kā norāda LLAB, jau ar iepriekšējo nodokļu likmi plānotie valsts budžeta ieņēmumi netika sasniegti, un likmju paaugstināšana situāciju tikai pasliktināja.

Saskaņā ar nozares aplēsēm, nodokļu likmju pieauguma rezultātā 2026. gadā varētu tikt slēgtas vēl vairāk nekā 20 azartspēļu zāles, kā arī pārtrauktas darbības desmit kāršu vai ruletes galdi. Tā vietā, lai nodrošinātu plānoto ieņēmumu kāpumu, valsts budžets šajā segmentā varētu zaudēt aptuveni 2,5 miljonus eiro. Ja 2025. gadā no azartspēļu automātu nodokļa tika plānoti 25 miljoni eiro, tad pēc likmju paaugstināšanas faktiskie ieņēmumi varētu sarukt līdz aptuveni 22,5 miljoniem eiro.

LLAB brīdinājumi un prognožu nepiepildīšanās

Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB) jau pirms nodokļu likmju paaugstināšanas vairākkārt norādīja uz būtiskiem riskiem, ko šādas izmaiņas var radīt klātienes azartspēļu segmentam. Nozares pārstāvji brīdināja, ka prognozētais valsts budžeta ieņēmumu pieaugums nav balstīts reālajos tirgus datos un neņem vērā ilgstošu spēļu zāļu un automātu skaita samazināšanās tendenci.

Kā uzsver LLAB izpilddirektore Līga Līce, jau ar iepriekšējo nodokļu likmi budžeta ieņēmumu prognozes netika sasniegtas, un bija paredzams, ka papildu nodokļu slogs tikai paātrinās nozares sarukumu. Pirmie 2026. gada dati apstiprina šīs bažas – samazinoties spēļu iekārtu skaitam, neizbēgami mazinās arī nodokļu ieņēmumi, pretēji sākotnēji izvirzītajiem mērķiem.

LLAB norāda, ka nodokļu izmaiņas ieviestas bez strukturēta dialoga ar nozari un bez pietiekamas ietekmes izvērtēšanas. Tas ne tikai ir pretrunā labas pārvaldības principiem, bet arī veicinājis situāciju, kurā valsts fiskālā politika nonāk pretrunā ar tirgus likumsakarībām. Rezultātā pieņemtie lēmumi ir radījuši neparedzētas sekas – uzņēmējdarbības vides pasliktināšanos, investoru piesardzību un straujāku klātienes azartspēļu tirgus lejupslīdi.

Ilgtermiņa tendences un nozares nākotnes izaicinājumi

Pašreizējie dati iezīmē ne tikai īstermiņa svārstības, bet arī skaidru ilgtermiņa tendenci – klātienes azartspēļu nozare Latvijā turpina strukturāli sarukt. Pēdējo divdesmit gadu laikā spēļu zāļu skaits valstī ir samazinājies par vairāk nekā 70%, un nodokļu sloga pieaugums šo procesu ir būtiski paātrinājis. Vienlaikus mainās arī patērētāju paradumi, arvien biežāk izvēloties alternatīvus izklaides veidus un attālinātos risinājumus.

LLAB uzsver, ka ar 2026. gada janvāri ieviestais jaunais nodokļu likmju palielinājums vēl vairāk pastiprina spiedienu uz nozari. Lēmumi, kas pieņemti bez konsultācijām ar uzņēmējiem un investoriem, rada nenoteiktību par nozares attīstības perspektīvām un mazina vēlmi ilgtermiņā investēt klātienes segmentā. Tas savukārt var novest pie turpmākas spēļu zāļu slēgšanas, darbavietu samazināšanās un reģionālās uzņēmējdarbības vājināšanās.

Nozares pārstāvji aicina uz līdzsvarotu un datos balstītu pieeju nodokļu politikai, kas ņemtu vērā tirgus realitāti un ilgtermiņa fiskālās sekas. Bez mērķtiecīga dialoga un prognožu pārskatīšanas pastāv risks, ka valsts budžeta ieņēmumi turpinās sarukt, kamēr klātienes azartspēļu nozare Latvijā zaudēs savu ekonomisko nozīmi vēl straujāk.