Satversmes tiesā apstrīd laimestu nodokli
13. jūlijā Satversmes tiesā tika ierosināta lieta par nodokļa piemērošanu azartspēļu laimestiem. Lietas pieteicējs ir kāda privātpersona, kura uzskata, ka nodokļa piemērošana ir pretstatā ar Latvijas Republikas Satversmi, jo, lielākajā daļā gadījumu, nodoklis tiek piemērots summai, kas ir neto jeb faktiskais zaudējums.
Ir jāatgādina, ka Latvijā azartspēļu laimestiem, kas viena taksācijas gada laikā pārsniedz 3 000 eiro, tiek piemērots Iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Šis nodoklis tiek piemērots tikai pārsnieguma daļai. Ja gada laikā jūsu kopējais laimestu apjoms sasniedz 4 000 eiro, tad Iedzīvotāju Ienākumu nodoklis ir jāmaksā no pārsnieguma daļas jeb no 1 000 eiro.
Neskaidrības rada tieši laimestu aprēķins un definīcija par ko, kas pēc likuma punkta tiek uzskatīts par laimestu. Racionāls azartspēļu laimesta aprēķins būtu starpība starp visu gada laikā ieguldīto naudu un laimēto naudu. Ja gada laikā spēlētājs ir vairāk izņēmis naudu no kazino vai online kazino, nekā tajā ieguldījis, tad var uzskatīt, ka spēlētājs ir guvis ienākumus no azartspēlēm. Bet, saskaņā ar Azartspēļu un izložu likumā lietoto terminoloģiju, laimests ir naudas summa, kuru spēlētājam saskaņā ar azartspēles noteikumiem laimēšanas gadījumā izmaksā azartspēles organizētājs. Tāpēc arī Satversmes tiesā apstrīd laimestu nodokli un to aprēķināšanas kārtību.
Līdz ar to veidojas situācija, kurā pēc likuma laimests ir visa summa, ko azartspēļu organizētājs izmaksā saviem spēlētājiem. Pēc likuma laimesta aprēķinā netiek ņemta vērā spēlētāja ieguldītā summa. Ja spēlētājs gada laikā uz savu bankas kontu no online kazino pārskaitījis 5 000 eiro, bet no sava bankas konta uz online kazino 7 000 eiro, tad pēc likuma spēlētājs gada laikā ir laimējis 5 000 eiro. Bet pēc racionālas loģikas spēlētājs gada laikā ir zaudējis -2 000 eiro. Kā redzam, tad nodoklis no laimestiem Latvijā tiek aprēķināts diezgan aplamā veidā.
Šādā gadījumā rodas konfliktsituācija, jo spēlētājam ir jāmaksā Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no faktiski zaudētās naudas. No tā izriet, ka spēlētājs ir savā darba vietā nopelnījis naudu, no kuras jau ir nomaksāts Iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Šo naudu nospēlējis azartspēļu vietā. Un spēlētājām ir vēlreiz jāmaksā par Iedzīvotāju ienākumu nodoklis par summu, no kuras nav gūti reāli ienākumi. Tas ir līdzīgi, kā uzņēmumiem būtu jāmaksā Uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodoklis par savu gada laikā veidoto apgrozījumu, nevis reālo peļņu.
Satversmes likuma skaidrojums
Satversmes tiesas pieteikums ir par to, ka Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punkts un 9. panta pirmās daļas 5. punkts neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Jeb šāds nodokļu aprēķins ir pretstatā ar Satversmē minēto – Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Satversmes tiesa ir lūgusi Saeimai līdz 13. septembrim sniegt skaidrojumus un juridisko pamatojumu šādam nodokļu aprēķinam. Lietas sagatavošanas termiņš ir 13. decembris un pēc šī datuma tiks nozīmēts lietas izskatīšanas termiņš.
Noderīgi raksti
Vairāk par desmit gadu pieredze azartspēļu nozarē Latvjā, kas sevī ietver gan klasiskās azartspēles, gan online azartspēles. Kazino un Online spēļu automātu aprakstu veidošana sākotnēji bija vienkārši hobijs, bet tas pamazām sāka palikt par ikdienas nodarbošanos, kam tika veltīta dienas lielākā daļa. Mārtiņš raksta ne tikai par online kazino, bet arī par sporta likmēm un totalizatoru.
